top of page
Search
  • Writer's pictureLinda Miezāne

Lielo Kangaru purva taka

Ratu pastaigām piemērota vide: piemērota, grants celiņi un koka laipas

"Ņam, ņam" piemērota vide: ir, koka krēsli pie ezera un purva takā, labierīcības ir atrodamas stāvlaukumā


Šoreiz uz Lielo Kangaru dabas liegumu braucām darba dienas vakarā. Lai gan braucienu jau bijām ieplānojuši iepriekšējā dienā, pirms došanās ceļā visiem bija noskaņojums nekur nebraukt un palikt mājās. Pa ceļam vēl sāka pilināt lietus un pie sevis vairākkārt nodomāju: varbūt būtu labāk palikuši mājās. Tā kā šeit jau bijām bijuši, iepriekš nepārbaudījām īsāko ceļu kā aizbraukt līdz takas sākumam, tikai īsi pirms galapunkta sapratām, ka esam apbraukuši aptuveni 50 km līkumu caur Suntažiem. Bet, izkāpjot no mašīnas, viss "sēnīgais"noskaņojums izgaisa, bērni bija pa ceļam izgulējušies un priecīgi sākt mūsu nelielo vakara pārgājienu.

Mums paveicās: darba dienas vakarā šeit sastopam samērā maz apmeklētāju, brīvdienās gan šī ir iecienīta pastaigu vieta. Taka ir aptuveni 2 km gara. Tā būs viegli izstaigājama ar ratiem: sākumposmā ir grantēts celiņš, bet lielākoties taka iet pa izbūvētām koka laipām. Meitai ar skrejriteni koka laipu celiņš gan nebija izbraucams, jo laipas dēļu platums bija tieši meitas skrejriteņa priekšējo riteņu platumā un tie sprūda dēļu spraugās.



Taka ir ir lokveida. Mēs sākumā gājām loku caur Lielkangaru purvu. Tā kā apmeklētāju bija maz, bija sajūta, ka esam vieni paši, ko ļoti izbaudīja mūsu trīsgadniece, kurai ik pa laikam gribas padzerties, tad pūst burbuļus, tad paskriet, tad pastaigāt pa laipas horizontālajiem bluķiem un vēl un vēl. Purvā bija pilnīgs miers un klusums, tieši tas, kas nepieciešams darba dienas vakarā. Arī Valters baudīja šo dabas mieru, omulīgi sēdēja ratos, vēroja un klausījās apkārt notiekošo. Atpakaļceļā piesēdām apēst savas līdzpaņemtās maizītes pie Kangaru ezera, kur ir izbūvēta skatu platforma. Ezers šajā vakarā bija īpaši mierīgs un likās, ka koki spoguļojas tajā.



Kad taku bijām izstaigājuši un jau braucām pa īsāko ceļu caur Zaķumuižu mājup, ar vīru norunājām, ka šī bija ļoti jauka vakara pastaiga un labi, ka atbraucām izstaigāties. Mūs mājup pavadīja skaists vakara saulriets, kas bija kā odziņa saldajam ēdienam.


Lai izdodas pārvarēt "sēnīgo" noskaņojumu un doties dabā vakara pastaigās!

Linda


30 views0 comments

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page